Aktualitātes
Erasmus+ mobilitāte Amsterdamas Het Cartesius licejā, Nīderlandē
Laikā no 2026. gada 18. oktobra līdz 23. oktobrim Saldus pamatskolas skolotājas Agnese Januševska un Laura Ķevle devās darba ēnošanas mobilitātē Erasmus+ programmas (KA121) projekta Personu mobilitāte mācību nolūkos, Nr. 2026-1-LV01-KA121-SCH-000412216 (“No idejas līdz inovācijai: Erasmus+ ceļā”).
Mobilitātei uzsākoties tikāmies ar Amsterdamas Het Cartesius liceja Erasmus+ koordinatori, lai iepazītos un uzzinātu par Nīderlandes izglītības sistēmu. Sarunas laikā kolēģus iepazīstinājām ar Latvijas izglītības sistēmu un savas skolas darba organizāciju, kā arī dalījāmies ar savām pieredzēm izglītības jomā, diskutējām par kopīgo un atšķirīgo.
Pēc tikšanās, kopā ar skolēniem, devāmies ekskursijā pa skolu, apskatot dažādas mācību telpas, bibliotēku kas izvietota divos stāvos, sporta zāli un skolas teritoriju. Īpašu interesi raisīja sporta zāle, kas izbūvēta kā atsevišķa ēka skolas iekšpusē – kā saka paši nīderlandieši ēka-ēkā.
Sarunā ar skolas administrācijas pārstāvi un ekonomikas skolotāju uzzinājām par mentoringa programmu jaunajiem pedagogiem, tās organizēšanu un nozīmi skolotāju profesionālajā izaugsmē.
Tikšanās laikā ar skolas direktores vietnieci izglītības jomā iepazināmies ar eksāmenu organizēšanas kārtību un to nozīmi. Guvām ieskatu eksāmenu darbu vērtēšanas kārtībā un atgriezeniskās saites sniegšanas norisē. Uzzinājām, ka pēc eksāmena darba izvērtēšanas, skolēniem ir iespēja tos pārskatīt un uzlabot pēc savas vēlēšanās. Nīderlandē eksāmena vērtējums sastāv no divām daļām – 50% gadā iegūtais vērtējums un 50% eksāmena darbā iegūtais.
Sarunā ar skolēnu pētniecisko darbu vadītājiem iepazināmies ar pētniecisko darbu izstrādes un vadīšanas procesu. Uzzinājām, ka skolēniem pētnieciskā darba izstrādei tiek atvēlēti aptuveni trīs mēneši un viena mācību stunda nedēļā. Pētniecisko darbību veic vecāko klašu skolēni jeb kā saka skolotāji Het licejā – eksāmenu klases. Darba vadītāji konsultē skolēnus un atbalsta viņus pētījuma plānošanā un īstenošanā. Pētījuma prezentācijas forma ir brīva skolēnu izvēle, savus darbus skolēni aizstāv klasesbiedru, skolotāju un vecāku auditorijai.
Tikšanās laikā ar skolas direktoru pārrunājām sadarbību ar skolēnu vecākiem un dažādiem izglītības speciālistiem, kā arī šo sadarbību nozīmi skolēnu labbūtības veicināšanā un problēmsituāciju risināšanā. Savukārt, skolas sociālais pedagogs mūs iepazīstināja ar saviem darba pienākumiem, sadarbību ar skolotājiem, vecākiem un citu skolu speciālistiem. Uzzinājām par pieejām konfliktu risināšanā starp skolēniem, individuālā atbalsta sniegšanu un sadarbību starp skolām gadījumos, kad skolēns maina izglītības iestādi, lai nodrošinātu nepieciešamās informācijas nodošanu un atbalsta pēctecību. Interesanti bija uzzināt par skolēnu tiesas darbību šajā skolā, kas palīdz skolēniem izprast savas rīcības sekas, uzņemties atbildību un iesaistīties konfliktu risināšanā.
Mobilitātes laikā vērojām arī nīderlandiešu valodas stundu, pievēršot uzmanību skolotāja izmantotajām mācību metodēm, skolēnu iesaistei un mācību procesa organizēšanai. Piedalījāmies pilsoniskās izglītības stundā, kurā skolēniem grupās bija jāizvēlas kāda labdarības organizācija un par to jāizveido mājaslapa. Visas šīs mājaslapas būs publiski pieejamas un skolēnu vecāki tām varēs ziedot. Skolēni atzina, ka viņiem ļoti patīk šis uzdevumus un ir liels prieks uzzināt, cik naudas ir izdevies saziedot. Savukārt, jau pieminētajā pētnieciskās darbības stundā vērojām kā skolēni savus darbus izstrādā teorētiski un praktiski. Interesanti, ka šo stundu vienlaicīgi vada divi skolotāji. Tas tādēļ, lai skolēniem būtu iespēja uzdot visus sev interesējošos jautājumus un saņemt palīdzību, savukārt, skolotājiem ir iespēja vienlaicīgi palīdzēt lielākam skolēnu skaitam.
Mobilitātes noslēgumā piedalījāmies izvērtēšanas aktivitātēs, pārrunājot iegūtās zināšanas, pieredzi un profesionālās pilnveides iespējas. Sarunā secinājām, ka abu valstu izglītības sistēmās un skolas darbā ir vairākas līdzības, kas sniedz apliecinājumu, ka mācību process norit veiksmīgi, taču tikpat daudz ir arī atšķirību, kas rosina domāt kā iegūtos labās prakses piemērus ieviest savā skolā. Apkopojām galvenās atziņas un dalījāmies ar idejām, kuras iespējams izmantot savā ikdienas darbā. Saņēmām arī dalības apliecinājumus, noslēdzot profesionālās pilnveides un starptautiskās pieredzes apmaiņas nedēļu.
Mobilitāte sniedza vērtīgu ieskatu Nīderlandes izglītības sistēmā, mācību procesa organizēšanā, skolēnu vērtēšanas pieejās un atbalsta sistēmas nodrošināšanā. Iegūtā pieredze paplašināja mūsu redzesloku un veicināja profesionālo izaugsmi, sniedzot jaunas idejas mācību procesa organizēšanai un vadīšanai.
Informāciju sagatavoja:
Saldus pamatskola



